Aģentūra nesāka ar portfeli un prezentāciju. Tā sāka ar DTC zīmola izveidi no nulles — 2019. gadā kļūstot par vienu no uzņēmuma „Be Ukiyo“ dibinātājiem, kas ražo brilles, kas bloķē zilo gaismu. Divi gadi, kas tika veltīti produkta izstrādei, piegādes ķēžu pārvaldībai, preču izvietošanai astoņos veikalos Latvijā un Lietuvā, pārdošanai internetā, izmantojot „Shopify”, un tam, lai no iekšpuses izprastu, kā e-komercija faktiski darbojas. Tīrie ienākumi pārsniedza 100k€. Uzņēmums galu galā tika slēgts, taču tas, ko tas atstāja aiz sevis, bija daudz noderīgāks: tirgotāja izpratne par to, kādai jābūt tīmekļa vietnei, nevis tikai par to, kādai tai jāizskatās.
Bet, godīgi sakot, uzņēmējdarbības domāšana sākās daudz agrāk. Jau apmēram desmit gadu vecumā Kristians eksperimentēja ar darba dokumentiem un domāja par to, kā darbojas uzņēmumi. Viņa pirmais īstais darbs bija trīspadsmit gadu vecumā. Šī agrīnā izjūta par to, kā darbs un bizness savstarpēji saistās, nekad īsti neizzuda — tā klusi darbojās fonā visus studiju gadus Rīgas Biznesa augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē, pavadot dažādas idejas un agrīnos projektus, kas pilnībā neizdevās, un galu galā nonākot pie e-komercijas uzņēmuma, kas guva panākumus.
Pēc „Be Ukiyo“ Kristians vairāk nekā gadu strādāja ar e-komercijas uzņēmumiem, kas apgroza ievērojamus apjomus, — iepazīstot tiešsaistes mazumtirdzniecības pilnu spektru: maksājumus, loģistiku, integrācijas un lēmumus, kas vai nu veicina, vai klusi bremzē veikala izaugsmi. Šis konteksts ir pamatā katram projektam, ko uzņemas „quo build“. Tā nav teorija, kas izvilkta no gadījumu izpētēm, bet gan likumsakarību atpazīšana, kas balstās uz darbu tiešā saskarsmē ar problēmu.
Vēlāk viņš pabeidza Mini MBA programmu inovāciju vadībā Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, kurā tika aplūkotas tēmas, piemēram, augstas veiktspējas komandu veidošana, mākslīgā intelekta stratēģija, finanšu vadība un vadība nenoteiktības apstākļos. Tas palīdzēja asināt jau esošo uzņēmējdarbības domāšanu un piešķīra strukturētāku skatījumu lēmumiem, kas iepriekš tika pieņemti, vadoties no instinkta.
Draugs, kurš strādā mārketinga jomā, jautāja, vai viņš varētu izveidot WordPress vietni vienam no saviem klientiem. Atbilde bija „jā”. Aptuveni tajā pašā laikā Kristians bija pilnībā nodevies vēl viena sava e-komercijas projekta izstrādei — tas nozīmēja, ka viņš jau bija iekļuvis WordPress ekosistēmā, nevis tikai lasīja par to no malas. No viena projekta izauga divi. Pēc tam sekoja arī citi pasūtījumi.
Pirmos pusotru gadu Kristians visu vadīja pats. Katrs klienta zvans, katrs projekts, katra vēlu naktī veikta kļūdu labošana — viss. Tāds bija plāns, un tas darbojās, līdz klientu bāze izauga tiktāl, ka, darot visu vienam pašam, nekas vairs netika izdarīts pienācīgi. Tikties ar jauniem klientiem, vadīt jau uzsāktos projektus, atbildēt uz jautājumiem un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu darbu — tas ir iespējams, ja klientu ir nedaudz. Kad to skaits sasniedz divdesmit vai vairāk, kaut kas sāk neizdoties. Šī atziņa bija domāšanas veida maiņa, kas visu mainīja.
Tika izveidota komanda — un šī komanda nav tikai piezīme. Bez Ivana, Marianas un plašā speciālistu tīkla, ar kuru ’quo build“ sadarbojas dažādos projektos, mūsu darba kvalitāte vienkārši nebūtu tāda pati. Kristians godīgi atzīst, ka viņš vislabāk izceļas, radot apstākļus, kuros labi cilvēki var strādāt pēc labākās sirdsapziņas — novēršot nesaskaņas, skaidri izklāstot, kas ir nepieciešams, un izturoties pret katru komandas locekli kā pret cilvēku, kura ieguldījums patiešām ir nozīmīgs. Šodienas struktūra ir apzināti vienkārša: neliela pamatkomanda, uzticami speciālisti, kas tiek piesaistīti katram projektam atsevišķi, un darba modelis, kas balstās uz to, ka tiek darītas mazāk lietas, bet tās tiek darītas labi, nevis daudzas lietas, bet tās tiek darītas viduvēji.
Vairāk nekā gadu Kristians pats veica visus ar klientu darbu saistītos uzdevumus — nevis tāpēc, ka viņam tas bija jādarī, bet tāpēc, ka viņš uzskatīja, ka tā ir pareizā rīcība. Šis periods noteica to, kā „quo build“ šodien pieiet katram projektam. Viņš zina, kāda ir sajūta, kad skatās uz vietni un prāto, kāpēc tā negūst konversijas. Viņš zina, kāds spiediens ir saistīts ar produkta laišanu tirgū, kāda ir neapmierinātība, ja pirkuma pabeigšanas procesā klienti pazūd pēdējā solī, un ko patiesībā nozīmē, ja vietne pārstāj darboties noslogotā dienā. Šī pieredze nepadara katru atbildi pašsaprotamu — taču tā maina to, kuri jautājumi tiek uzdoti vispirms. Mērķis vienmēr ir bijis būt klientiem par īstu partneri, nevis tikai uzdevumu izpildītājam. Ārpus darba viņš ir vīrs un divu bērnu tēvs — kas, ja nekas cits, ir tikai pastiprinājis pārliecību, ka ir svarīgi radīt kaut ko, kas patiešām paliek ilgam laikam.
